ha’umai śabad akasar uhnān la’ī varati’ā jānndā hai jō Gurūmukh (jīvaṇ-mukatā) avasathā vich nahīn pahuchē han jān jinhān nē ajē tīk mukatī nū prāapt nahīn kītā hai. Sikkh dharm vich ha’umai ik manmukh la’ī pāap, auguṇ atē rōg hai. Hālāṅki, Srī Gurū Nānak dēv jī du’ārā varatē ga’ē śabad dē arathān dī paribhāśā karnā aukhā hai, par phir vī is dā śābadik arath “main – main, ha’u-main” hai.[i]
Kujh vī kahō, ih śabad ha’umai ātamik atē naitik bimārī dōvān nū darasā’undā hai. Srī Gurū Amaradāas jī nē is dē vikhē baṛē hī sahī śabadaān vich is ḍhag nāal kihā hai ki, ih ik ajihī gandagī hai, jihṛī manukh nū chipakī rahidī hai. Ih ajihī pradūśit karn vālī maujūdgī hai, jihṛī āapṇē śikār nū satā’undī hai, atē nāal hī us dē du’ārā āapṇē āap nū dhōṇ dī’ān sārī’ān kōśiśān dā virōdh kardī hai:
“Sansār hankāar dī gandagī nāal pradūśit hai, darad nāal dukhī hai. Ih gandagī unhān nū chipakī rahidī hai, ki’uṅki uh davait-bhāav dē nāal pi’ār kardā hai” .[ii]
Gurū Granth, pannā. 39
Srī Gurū Rāmadāas jī is dē vich kujh hōr jōṛadē hō’i’ān kahidē han ki ha’umai manukhīn man dē adarōn janam tōn hundā hai, “man dī ḍūghi’ā’ī vich ha’umai dā rōg hai; savai-ichi’ā vālē manmukh, burē manukh, āapṇē sandēh du’ārā kurāhē pa’ē hō’ē han” (Gurū Granth, pannā. 301).[iii] Ha’umain dē jōṛ nāal baṇē hō’ē subhā’a dē kāran, “ha’umai vich uh ā’undē han, atē ha’umai vich uh tur jānndē han. Ha’umai vich uh paidā hudē han, atē ha’umai vich uh mar jānndē han” (Gurū Granth, pannā. 466). [iv] Ihī kāran hai ki ki’un ik sādhak is dā inhān zi’ādā āgi’ākār hai jān uh ha’umai dā ġulāma hai, “savai-ichi’ā vālē manmukh āapṇē hankāar dī hī praśasā kardē han; hankāar nāal uhnān dā prīt vi’arath hai” (Gurū Granth, pannā. 301).[v]
Ithē paj ravā’itī buri’ā’ī’ān dī’ān bhāavnāvān han, jihṛī’ān ha’umai dī santān han, jihṛī’ān ik sādhak dē jīvan dē utē rāj kardi’ān bhāav us nū sanchālit kardī’ān han,
“is sarīr dē adar paj chōra vasadē han: Jinasī ichi’ā (kām vāasnā), krōdh (gusā), lōbh (lālach), bhāavn bharī prīt (mōh) ) atē hankāar (ahankāar)” [vi]
Gurū Granth, pannā. 600
Ki’uṅki, ik manukh (jīv) is sarīr dē jāal vich phasi’ā hai, jihṛā ihnān paj vikārān du’ārā banhi’ān hō’i’ā hai; is la’ī ih vikār jān chōr ik sādhak dē vichārān, bhāavnāvān atē kamān dī diśā nū niradhārat kardē han.
Is tar’hān, ha’umai, ik sādhak nū āapṇē kābū vich rakhadā hai atē ihō us dē jīvan dē jī’uṇ dē ḍhag nū niradhārat vī kardā hai. Dūjē śabadaān vich, sarīr ik vi’akatī dī kismat jān majil dā faislā kardā hai. Natījē vajōn, hankāar dē prabhāav hēṭh mukatī dā daravāzā band hō jānndā hai. Sachi’ā’ī nū prāapt karn la’ī būhā band hō jānndā hai, ki’uṅki ha’umai Pramātamā dē nāal mēl karn dē rāah vich ā kē khaṛhā hō jānndā hai.
Srī Gurū Granth Sāhib agē kahidā hai ki ik sādhak (jīv) du’ārā kītē ga’ē sārē yatan vi’arath han, “ha’umai dī gandagī dūr nahīn kītī jānvēgī, bhāvēn ik vi’akatī hajānrān tīrath asathānān tē jān kē iśanān hī ki’un nā karē” (Gurū Granth, pannā. 39).[vii] Is la’ī, is adarūnī rōg dē ilāj la’ī sabhnā tōn pahilān is samajh lōṛhīndī hai ki ik sādhak is tōn dukhī hai jān is tōn rōgī hai, “jad kō’ī ha’umai nū samajh laindā hai, tad Prabhu dā būhā us dē la’ī khul’h jānndā hai” (Gurū Granth, pannā. 466), [viii] atē dūjān ilāj, sachē Gurū nū milṇ dē nāal hai, “hē Nānak, ih rōg kēval usē vēlē miṭadā hai, jadōn kō’ī sachē Gurū, arathāt sāḍē pavitr mitar nāal mulākāt kardā hai” (Gurū Granth, pannā. 301).[ix]
Upar dasē hō’ē tathān nū samajh dē nāal sāḍī’ān akhān khul’h jānndī’ān han, ki’uki sāḍā sarīr ha’umai dē pijarē vich kaida hai, ih nā tān changē kam paidā kar sakadā hai atē nā hī ih sānū sāḍē mālak Prabhu Paramēśur dē nāal milṇ vich madad dē sakadā hai. Ih sapaśaṭ taur tē prēmī atē us dī prēmikā dē vichkār, Gurū atē chēlē dē vichkār, sachē Gurū atē us dē pichē chalṇ vālē vich aḍ karn vālī dīvāar baṇ kē khaṛhā hai. Ik sādhak dī’ān akhān inī’ān zi’ādā anhī’ān hō jānndī’ān han ki uh ha’umai dē subhā’a dī mātarā nū māap hī nahīn sakadā. Is la’ī, ih sānū ik mahatavapūraṇ praśan puchaṇ val’h agavā’ī dindān hai, ik sādhak ha’umai tōn kivēn chuṭakārā prāapt kar sakadā hai, jis nē sāḍē sarīr nū āapṇī kaid vich kītā hō’i’ā hai. Jē sārē dhāramik yatan vi’arath han jivēn ki Srī Gurū Granth vich kalapanā kītī ga’ī hai, tad ik sādhak dī mulākāt sachē Gurū dē nāal kivēn hōvēgī atē ik sādhak nū is hanhērē nū dūr karn la’ī sachā nāam (Satnāam) jān Satgurū kivēn milēgā.
Inhān praśanā dē utar sānū Granth Bā’ībal vich sapaśaṭ taur tē mildē han. Granth Bā’ībal kahidā hai ki, ih sachi’ā’ī hai ki manukhī sarīr vich “sarīr dē andar kō’ī bhalī gal hai nahīn. Irādā karnā tān andar hai par bhalā karnā hai nahīn” (Rōmī’ān 7:18), Natījē vajōn manukh dē kam māṛē hudē han, “sarīr dē kam tān paragaṭ han. Ōha ih han – harāamkārī, gand mand, luchapuṇā, mūratī pūjān, jāndūgarī, vair, jhagaṛē, hasad, krōdh, dhaṛēbāzī’ān, phuṭān, bidatān khār, naśē, badamasatī’ān, atē hōr ihō jēhē kam” (Galātī’ān 5:19-20). Is vich agē ih vī śāmal kītā gi’ā hai ki, “jihṛē ihō jihē kam kardē han ōha Paramēśur dē rāj (arathāt sachkhaḍ – sachi’ā’ī dā khētar) dē adhakārī nahīn hōṇgē” (Galātī’ān 5:21). Is la’ī, ik sādhak mukatī dī prāaptī la’ī samarath nā hōṇ dē kāran chīka māradā ih kahidē hō’i’ān māradā rahidā hai ki phir kauṇa us dī madad karēgā, “main kiḍā madabhāgā manukh hān! Kauṇ mainū is maut dē sarīr tōn chuḍāvēgā? ” (Rōmī’ān 7:24).
Satgurū dī khōj karn vālē ik sādhak nū Granth Bā’ībal tōn dubārā is dē la’ī ik ḍhukavān utar mildā hai. Granth Bā’ībal kahidā hai ki, ik sādhak nū sabh tōn pahilān andarlī buri’ā’ī nāal najiṭhaṇā paindā hai, ki’uṅki, ik sādhak pāap atē pāpān kāran “mō’i’ā hō’i’ā hai” (Afasī’ān 2:1). Is mō’ī hō’ī ātamā nū muṛ ji’undā karn la’ī, Prabhu sāḍā su’āmī Satgurū Yisū Masīh āap hī is dhartī utē manukhān nū unhān dī ayōg asavathā tōn bachā’uṇ la’ī utar ā’ē
, “paratū Paramēśur nē jihṛā dayā dā dhanī hai, āapṇē us vaḍē prēm karkē jis tōn uh nē sāḍē nāal prēm kītā jadōn asīn aparādhān dē kāran muradē hī sān tadōn sānū Masīh dē nāal jivāli’ā – kirapā tōn hī tusīn bachā’ē ga’ē hō” .
Afasī’ān 2:4-5
Granth Bā’ībal agē kahidā hai ki, rōg jān sāḍē sarīr dī ayōgtā nū jānṇdē hō’i’ān, Satgurū Yisū Masīh nē āap sāḍē sarīr nū muṛ dubārā navān nirō’ā baṇā ditā,
“para jān sāḍē mukatī dātā Paramēśur dī di’ālagī atē prēm jō manukhān nāal sī paragaṭ hō’i’ā tān us nē unhān dē dharm dē karmān karkē nahīn jō asān kītē sagōn āapṇē rahim dē anusār navēn janam dē aśanān atē pavitar ātamā dē navēn baṇā’uṇ dē vasīlē nāal sānū bachā’i’ā jih nū us nē sāḍē mukatī dātā Yisū Masīh dē du’ārā sāḍē utē bahut karkē vahā ditā bha’ī asīn uh dī kirapā nāal dharmī ṭhahir kē āas dē anusār sadīpak jīvan dē adhakārī hō’ī’ē”
Tītus 3: 4-7
Is tar’hān, sāḍā burē sarīrān nā siraf ātamik navān jī’uṇ mili’ā, sagōn is nū navān vī baṇā ditā gi’ā, siṭē vajōn is nē sānū sadīvī jīvan prāapt karn dē yōg baṇā ditā hai. Is la’ī, sachē nāam (Satnāam jān Vāhegurū) jihṛā sachkhaḍ (sachi’ā’ī dā khētar) tōn ā’uṇ vālā Satgurū Yisū Masīh hai, dā hēṭhān dhartī utē ā’uṇā is rōgī sarīr dē la’ī ikō ik davā’ī hai. Is tōn ilāvā, ki’uṅki uh savarag tōn hēṭhān ā’i’ā, is la’ī savarag āap hī āapṇē du’ārā sirajī hō’ī sirajaṇā vich vasaṇ la’ī ā gi’ā, ki’uṅki asal vich sachkhaḍ (sachi’ā’ī dā khētar) tān hōr kujh nahīn sagōn Vāhegurū āap hī hai. Isē la’ī ik vārī Satgurū Yisū nē is tar’hān kihā sī,
“par jō kō’ī mērā ditā hō’i’ā jal pī’ēgā sō sadīpakāal tīku kadē tihā’i’ā nā hōvēgā balaki uh jal jō main uh nū di’āṅgā uh dē vich jal dā ik sōmā baṇ jānvēgā jō anata jī’uṇ tīkur uchaldā rahēgā”
Yūhanā 4:14
Natījē vajōn, us dā ā’uṇ sānū dhāramiktā bharē kam dē khētar (dharm khaḍ) arathāt sansār tōn sachi’ā’ī dē khētar (sachkhaḍ) vich lai ā’undā hai. Huṇ ik sādhak dē man vich ikō ik ichi’ā hī rahi jānndī hai, “main Akāal Purakh Vāhegurū tōn ik gal magī hai atē main uhī bhālāṅgā, ki main jī’uṇ bhar Vāhegurū dē ghar vasān, tān jō main Vāhegurū dī manōhartā nū takān, atē uh dī haikl vich dhi’āan karān” [ih Paramēśur dā āapṇā nivāas asathāan hai]) (Zabūran dī pōthī 27:4). Is ichi’ā dī hōr vēdhērē vi’ākhi’ā kujh is tar’hān kītī ga’ī hai, “sach much bhali’ā’ī ar dayā jī’uṇ bhar mērā pichā karngī’ān, atē main sadā Vāhegurū dē ghar (sachkhaḍ) vich vasāṅgā!” (Zabūran dī pōthī 23:6).
Huṇ, ih sabh kujh kivēn sabhva hō’i’ā? Is dā saral utar ih hai ki, ki’uṅki Satgurū Yisū Masīh nē ik sādhak nāal mulākāt kītī, us nē us vich sabh kujh nū navān baṇā ditā hai, isē kāran, Granth Bā’ībal kahidā hai ki, “sō jē kō’ī Masīh vich hai tān uh navīn sariśaṭ hai. Purāṇī’ān galān bīta ga’ī’ān, vēkhō, ōha navī’ān hō ga’ī’ān han” (2 Kurithī’ān dī pōthī 5:17). Natījē vajōn, Satgurū Yisū Masīh du’ārā baṇā’ī jān vālī navīn-sariśaṭī dē kam dē kāran, hankāar dā gambhīr rōg dūr hō jānndā hai,
“tusān purāṇī inasānī’at nū uh dī’ān karnī’ān saṇē lāh suṭi’ā atē navīn nū pahin li’ā jō pūran gi’āan la’ī āapṇē Kartār dē sarūp dē utē navīn baṇdī jānndī hai”
Kulusī’ān 3:9-10
Ih ik savai-ichi’ā vālē vi’akatī arathāt manmukh nū ik Gurūmukh vich tabadīl kar dindān hai, jis dā man Gurū val’h jhuki’ā raridā hai. Isē la’ī Srī Gurū Nānak dēv jī dē śabad is kism dē vi’akatī bārē ithē ḍhukavēn jāapdē han, “hē Nānak, uh ik bahāadr yōdhā hai, jihṛā āapṇē andarlē ha’umai nū jit kē āapṇē adhīn kar laindā hai” (Gurū Granth, pannā. 66).[x]
[i] ਡਬਲਯੂ. ਓਵੇਨ ਕੋਲ, ਪਿਆਰਾ ਸਿੰਘ ਸਾਂਭੀ. “ਸਿੱਖ ਧਰਮ ਦੀ ਮਸ਼ਹੂਰ ਸ਼ਬਦ ਕੋਸ਼: ਸਿੱਖ ਧਰਮ ਅਤੇ ਫ਼ਲਸਫਾ,” (ਰੁੱਤਲੈਜ਼: ਲੰਦਨ), p. 40.
W. Owen Cole, Piara Singh Sambhi. “A Popular Dictionary of Sikhism: Sikh Religion and Philosophy.” (London: Routledge, 1997), p. 40.
[ii] ਜਗਿ ਹਉਮੈ ਮੈਲੁ ਦੁਖੁ ਪਾਇਆ ਮਲੁ ਲਾਗੀ ਦੂਜੈ ਭਾਇ ॥
jag ha-umai mail dukh paa-i-aa mal laagee doojai bhaa-ay.
[iii] ਮਨ ਅੰਤਰਿ ਹਉਮੈ ਰੋਗੁ ਹੈ ਭ੍ਰਮਿ ਭੂਲੇ ਮਨਮੁਖ ਦੁਰਜਨਾ ॥
man antar ha-umai rog hai bharam bhoolay manmukh durjanaa.
[iv] ਹਉ ਵਿਚਿ ਆਇਆ ਹਉ ਵਿਚਿ ਗਇਆ ॥ ਹਉ ਵਿਚਿ ਜੰਮਿਆ ਹਉ ਵਿਚਿ ਮੁਆ ॥
ha-o vich aa-i-aa ha-o vich ga-i-aa. ha-o vich jammi-aa ha-o vich mu-aa.
[v] ਮਨਮੁਖ ਅਹੰਕਾਰੁ ਸਲਾਹਦੇ ਹਉਮੈ ਮਮਤਾ ਵਾਦੁ ॥
manmukh ahaNkaar salaahday ha-umai mamtaa vaad.
[vi] ਇਸੁ ਦੇਹੀ ਅੰਦਰਿ ਪੰਚ ਚੋਰ ਵਸਹਿ ਕਾਮੁ ਕ੍ਰੋਧੁ ਲੋਭੁ ਮੋਹੁ ਅਹੰਕਾਰਾ ॥
is dayhee andar panch chor vaseh kaam kroDh lobh moh ahaNkaaraa.
[vii] ਮਲੁ ਹਉਮੈ ਧੋਤੀ ਕਿਵੈ ਨ ਉਤਰੈ ਜੇ ਸਉ ਤੀਰਥ ਨਾਇ ॥
mal ha-umai Dhotee kivai na utrai jay sa-o tirath naa-ay.
[viii] ਹਉਮੈ ਬੂਝੈ ਤਾ ਦਰੁ ਸੂਝੈ ॥
ha-umai boojhai taa dar soojhai.
[ix] ਨਾਨਕ ਰੋਗੁ ਗਵਾਇ ਮਿਲਿ ਸਤਿਗੁਰ ਸਾਧੂ ਸਜਨਾ ॥੧॥
naanak rog gavaa-ay mil satgur saaDhoo sajnaa. ||1||
[x] ਨਾਨਕ ਸੋ ਸੂਰਾ ਵਰੀਆਮੁ ਜਿਨਿ ਵਿਚਹੁ ਦੁਸਟੁ ਅਹੰਕਰਣੁ ਮਾਰਿਆ ॥
naanak so sooraa varee-aam jin vichahu dusat ahankaran maari-aa.