Is dunī’ān vich manukhī bhāal ḵẖuśī atē śāntī nū labhṇā hai. Manukh dē man dē vich hamēśān hī kujh ajihā hudā hai, jō usanū bāharōn kujh āapṇē vich bharan la’ī labhṇ dī kōśiś karn la’ī majabūr kardā hai, jō us dē jīvn nū ārāam dē sakadā hai. Bītē samān vich, lakhān lōkān nē usa ‘kujh’ nū labhṇ dī pūrī kōśiś kītī, jis nū akhīralī hakīkat kihā jāndā hai, jō unhān dē manān vich anad jān sadīvī śāntī li’ā sakadī hai. Natījē vajōn, saiṅkaṛē kitābān likhī’ān ga’ī’ān han, jinhān vich vakhō-vakhrē havāli’ān vāli’ān pavitar pōthī’ān vī śāmal han. Ih pōthī’ān us akhīralī hakīkat bārē bahut kujh dasi’ā gi’ā hai atē dā’avā kītā gi’ā hai ki uh jān tān lēkhak dē upar prakāśat hō’ī’ān san (jivēn ki – Granth Bā’ībal) jān lēkhak nē unhān nū us akhīralī hakīkat tōn, jisanū sabh tōn maśahūr Sabad vich main Parmēśur (Vāhegurū) kihā jāndā hai, suṇi’ā hai (śarūtī – jivēn ki Vēd) jān uhanān nū sidhē taura’tē bōli’ā gi’ā atē lēkhak nē āapṇē hathān tōn likhi’ā (Sarūtī lēkh – jivēn ki Kurāan). Hālāṅki, Sachi’ā’ī nū bhālaṇ vālā ik Sādhak (Sikh) unhān sāri’ān vich ik kisam dī samānatā nū vēkhdā hai, jihaṛī ih hai ki uhanān nē Parmēśur nū manukhī-bhāśā vich pragaṭ kītī hai.
Manukhī bhāśā hōr kujh nahīn hai, sagō inhān dharam grathān dē lēkhakān nē Iśur vich khāas viśēśatāvān, guṇān atē bhāavnāvān nū savīkār kītā hai atē mani’ā hai ki usadī śakhasī’at manukhān varagī hī hai. Ji’ādātar sami’ān vich Sachi’ā’ī dā ik Sādhak vēkhdā hai ki inhān lēkhakān nē āapṇē āap nū manukhī bhāśā vich baṛī hī saṭīkatā nāal pēśa kītā hai. Dūjē śabadān vich, uh Iśur dī’ān akhān, kanān atē usadī pasand jān nāapsand karn vālī śakhasī’ata dē hōṇ vālā mandē han. Iha kujh Srī Gurū Granth Sāhib jī vich vī vēkhē jā sakadē han,
“hazārān tērī’ān akhān han, par tērī’ān kō’ī akhān nahīn. Hazārān tērī’ān śakalān han, par tērī kō’ī bhī śakal nahīn hai. Hazārān tērē sōhaṇē pair han, par tērā ika bhī pair nahīn. Hazārān tērē naka han, par tū nak tōn binā hī hain. Tērē ajēhē kautakān nē mainū hairāan kītā hō’i’ā hai”[i]
Gurū Granth, Panā 13
Par, is dā matalab ih nahīn hai ki ih poēthi’ān injh kahi rahī’ān han ki ih Iśur ik manukh hai, bēśak uh dāvā kar rahē han ki Iśur dē sirajaṇahār hōṇa dē kāran us vich ih sārē guṇ hōṇē chāhīdē han. Jēkar ajihī nahīn hai, tān Parmēśur manukhī bhāavnāvān atē manōvigi’āan nū nahīn samajh sakadā hai. Jadōn ih kihā jāndā hai ki Iśur Pitā, Mātā, Bharā jān Mitar hai, isa dā matalab ih nahīn hai ki Iśur dā kō’ī parivāar nahīn hai jān uh jinasī rūp vich kisē dā Pitā jān Mātā hai.
Is dī bajā’ē, us vich Pitā, Mātā, Bharā jān mitar varagē guṇ han jō ik parivāar jān samāaj vich miladē han, “(Hē bhā’ī!) Jivēn mān āapṇē bachi’ān dī sabhāal kardī hai, tivēn Parmātamā āapṇē (paidā kītē) sārē jī’a jatān dī pālaṇā kardā hai. (Sabh dē) dukhān dā nāas karn vālē tē sukhān dā samudar mālak-Prabhū sabh jīvān nū ḵẖurāka dēndā hai” (Gurū Granth, Panā 105).[ii]
Isa nū sārathak baṇā’uṇ la’ī ik Sādhak nū ih samajhṇā chāhīdā hai ki manukhī bhāśā vich bōladē vēlē Parmēśur nū śābadik rūp vich nahīn li’ā jāṇā chāhīdā. Jē ajihā hudā hai, tān ik Sādhak gabhīr galatī kar rihā hai atē is nū dhāramik arathān vich iśurī nindi’ā kihā jāvēgā,
“Us Prabhū dī nāah ān nāah pi’u nāah usadā kō’ī putar nāah riśatēdāar. Nāah us nū kāam-vāsanā phuradī hai tē nāah hī us dī kō’ī vahuṭī hai”
Gurū Granth, Panā 597
[iii] Ik Sādhak nū ih samajhṇā chāhīdā hai ki Parmēśur ling tōn parē hai, par usadā sadā hī vakhō-vakhrē rūpakān du’ārā varaṇan kītā jāndā hai, is la’ī jadōn ih kihā jāndā hai, “Hē Mitar! Sāḍā) ikō hī Prabhū-Pitā hai, asī ikō Prabhū-Pitā dē bachē hān” (Gurū Granth, Panā 612),[iv] huṇ isadā arath ih nahīn ki asīn sārē Parmēśur du’ārā śābadik arathān vich paidā hō’ē hān.
Natījē vajōn, manukhī bhāśā vich, Parmēśur nū manukhī padhar tē ā’undē hō’i’ā vēkhi’ā jāndā hai atē phir us dē vikhē ajihē śabadān nāal dasi’ā jāndā hai, jinhān nū āsānī nāal samajhi’ā jā sakadā hai, “Hē Prabhū! Tērā nāah kō’ī ḵẖāas rang hai tē nāah kō’ī ḵẖās chihan-chakar han, phir bhī, hē Harī! Tū (sārē jagat vich pratakh disadā hain” (Gurū Granth, Panā 74).[v] Hālāṅki, ik Sādhak jāaṇdā hai ki, “Hē bhā’ī! Parmātamā sabh dī’ān jidān tē prāṇān vāsatē sukhān dā samudar hai, sabhnān dā Mān-Pi’u hai, sabh dī pālaṇā kardā hai” (Gurū Granth, Panā 209),[vi] par uh nahīn jāaṇdā ki us tīk kivēn pahuchi’ā jāvē, “Hē Pitā-Prabhū! Mainū patā nahīn ki tainū prasan karn dā kēhaṛā tarīkā hai?” (Gurū Granth, Panā 51),[vii] ki’uṅki uha āapṇī galatī jāaṇdā hai, “Ik mūrakh bachē vāṅg, main galatī’ān kītī’ān han” (Gurū Granth, Panā 51).[viii] Uh āapṇē man vich jāaṇdā hai ki uh āapṇī galatī sadakē āapṇē Pitā kōl nahīn jā sakadā hai, “Main us Pitā kōl kivēn apaṛān?” (Gurū Granth, Panā 476).[ix] Uh āapṇē Pitā dī sangat vich rahiṇā chāhundā hai, par uh nahīn jāaṇdā ki us kōl kivēn pahuchaṇā hai. “(Par ih kāmādik) panj vairī satāndē (hī) rahidē han. (Ihanān nū) kis tarīkē nāal māri’ā jā’ē?” (Gurū Granth, Panā 1363).[x] Ih panj vairī: Kāam, krōdh, lōbh, mōh, atē hankāar han, jō us tōn sabh kujh khōh laindē han atē ik Sādhak nū Parmēśur tōn dūr rakhadē han, “(Hē Bhā’ī! Kāmādik) panj vairī jagat (dē ātamak jīvn) nū luṭ rahē han, par āapṇē man dē pichē turan vālē tē mā’i’ā dē mōh vich anhē hō’ē manukh nū nāah akal hai nāah (is luṭ dī) ḵẖabar hai” (Gurū Granth, Panā 113).[xi] Uh Sādhak dē asalī vairī han. Uh Sachi’ā’ī dī bhāal karn vālē dē subhā’a vich miladē han (ha’umai – main jān jis nū dūjē śabadān vich jhūṭhī hakārī-bhāavnā vī kihā jāndā hai). Uh har tarān tōn pāaṛ khāaṇ vālā, dukh dēṇ vālā atē har kisam dē guṇān nū nāśa karn vālē han.
Is la’ī, uh usadī mihar prāapt karn la’ī pukākadā hai, “Hē mērē Mitar Prabhū! Mainū guṇ-hīn nū bachā lai” (Gurū Granth, Panā 205).[xii] Usadī pukāar is la’ī hai, ki’uṅki uh āapṇē Pitā dī sangat nū gu’ā baiṭhā hai. Dūjē śabadān vich, usanē āapṇē Pitā tōn bēṭā hōṇ dī ahudē nū gu’ā li’ā hai. Uh us dī santāan nahīn hai. Isa la’ī, usanū Satgurū nū milaṇ dī salāah ditī ga’ī hai, “Pūrā Gurū Satgurū (mainū i’un hī pi’ārā hai jivēn) mērī Mān tē mērā Pi’u hai (jivēn) pāṇī nū mil kē kaul-phul khiṛadā hai (tivēn) Guru nū (mila kē mērā hiradā khiṛ paindā hai)” (Gurū Granth, Panā. 94),[xiii] tān jō uh ṭuṭī hō’ī sangat dī bahālī dē rāah nū labh sakē jihaṛā kēval Satgurū hī das sakadā hai, “Mainū Satgurū mil pa’ē tān uhanān (Pitā-Prabhū dē dēsa dā) rāah vikhā ditā” (Gurū Granth, Panā 476).[xiv] Huṇ, ik Sādhak jāaṇdā hai ki jē Prabhū Vāhegurū āapṇī mihar atē usadē utē āapṇī da’i’ā nū darasā’undā hai, tān usadē bēṭā baṇanā atē usadē nāal sangat muṛ bahāal hō jāndī hai, “Jivēn māpē (bachi’ān nū) pāladē han, tivēn Prabhū kirapā kar kē āapṇē sēvakān nū āapṇē baṇā’ī rakhadā hai” (Gurū Granth, Panā 623).[xv] Asal vich, nā siraph sangat atē putar baṇ jāaṇ dī bahālī hai, sagōn ih us nū barakarāar vī rakhi’ā jāvēgā, “Hē Prabhū! Nānak tērā dāas hai, (is dāas dī) rakhi’ā usē tar’hān kardā rahu, jivēn pi’u āapṇē putarān utē kirapāal hō kē kardā hai” (Gurū Granth, Panā 608).[xvi]
Huṇ ih sānū kujh praśanān dē utar bhālaṇ val lai jāndā hai, jō sāḍī utē ditē hō’ē vicāar vaṭāndarē tōn paidā hudē han. Ki’uṅki Parm Pitā Parmēśur nē sānū sāri’ān nū sirajī’ā hai atē ki’uṅki asīn sārē usadī santāan hān, phir manukh nē usanū ki’un atē kivēn gu’ā ditā? Uh kihaṛī galatī sī jisanē manukh nū Pitā dī kirapā tōn dūr kar ditā? Ki’un kō’ī manukh āapṇī’ān kōśiśān du’ārā Pitā dī sangat vich vāaps nahīn jā sakadā? Uh panj vairī us dē vich ki’un vasadē han, atē uh usanū āapṇē Prabhu Parmēśur tōn ki’un nahīn milaṇ dindē han? Usadī pukāar usadē Pitā tak ki’un nahīn pahuchadī atē usanū khuśī atē pūran anad ki’un nahīn miladā? Uh Satguru kithē hai, jō us nū kirapā dē sakadā hai, jis nāal uh āapṇē Pitā dī hazūrī vich khaṛā hō jāndā hai? Inhān dē utar sapaśaṭ taur tē Granth Bā’ībal vich ditē ga’ē han.
Granth Bā’ībal vich ik Sādhak vēkhdā hai ki uh sārē guṇ Parmēśur vich miladē han, jō pitā, mātā, bharā, lāṛī, mitar vich miladē han atē ihō jihē hōr vī guṇ hudē han, “Ikō Parmēśur atē Pitā sabhnān dā hai jihaṛā sabhnān dē utē, sabhnān dē vich, atē sabhnān dē andar hai” (Afasī’ān 4:6) Atē “Bhalā, tīvīn āapṇē dudh chunghadē bachē nū bhulā sakadī, bha’ī uh āapṇē ḍhiḍ dē bāal utē raham nā karē? Ēh bhāvēn bhul jāaṇ par main tainū nahīn bhulāṅgā?” (Yasāyāah 49:15), Hālāṅki is dā sapaśaṭ taur tē zikar kar ditā gi’ā hai ki Parmēsur ling tōn parē hai, “Prabhu tān ātamā hai ar jithē kitē Prubhu dā ātamā hai uthē hī azādī hai” (2 Kurithī’ān 3:17). Pitā Parmēśur dī ichā hai ki usadī santāan usadī sangat vich vāaps muṛ āvē, “Sō uh [ik bimāar Sādhak, jis nē bēṭē hōṇ dē āapṇē ahudē nū gu’ā ditā sī] uṭh kē āapṇē pi’u kōl gi’ā par uh ajē dūr hī sī ki uh dē pi’u nē uh nū ḍiṭhā atē us nū taras ā’i’ā ar dauṛ kē galē lā li’ā atē uh nū chumi’ān” (Lūkā 15:20). Samēn-samēn tē ih puśaṭī ga’ī kiti hai ki Pitā chāhundā hai ki us dā pi’ārā kō’ī vī nāas nā hōvē,
“Ki’uṅki [Pitā] Parmēśur nē jagat nū ajihā pi’āar kītā jō uh nē āapṇē ikalautā Putr [Satgurū Yisū Masīh] baḵẖaś ditā tān jō harēk jō us utē nihachā karē nāas nā hōvē par sadīpak jī’uṇ pāvē”
Yūhanā 3:16
Huṇ, bahut sārē lōkān nū Pitā Parmēśur atē Satgurū Yisū Masīh dē vichkāar usadē putar dē sabadhān nū samajhṇā kaṭhin mahisūs hō sakadā hai. Uha sōchadē han ki Parmēśur Masīh dā jinasī-Pitā hai, par utē ditē ga’ē vichāar vaṭāndarē tōn ih sapaśaṭ hai ki Parmēśur kadē vī jinasī taura’tē janam nahīn didā atē nā hī agē kadī janam dēvēgā ki’uṅki uh ling tōn parē hai. Par usē samēn ik Sādhak nū ih nahīn bhulaṇā chāhīdā ki Parmēśur dē guṇān vichōn ik ih hai ki uh sarab śakatīmāan hai atē us la’ī kujh vī karnā sabhv hai ki’uṅki uh sarab-śakatīmāan hai,
“Hē Prabhu Yahōvāh, vēkh! Tain akāaś atē dharatī nū vaḍī śakatī atē pasārī hō’ī bānh nāal baṇā’i’ā atē tērē la’ī kō’ī kam kaṭhaṇ nahīn hai”
Yiramiyāah 32:17
Is la’ī, ā’ō sabh tōn pahilān is gal ute dhi’ān dē’ī’ē ki Parmēśur Pitā atē Putar – Satgurū Yisū Masīh dē vichkāar sambandh ika rahas baṇi’ā rahindā hai, jēkar asīn inhān rūpakān nū śābadik rūp vich laindē hān. Par Granth Bā’ībal jō kahindā hai uh ih hai ki ih āap Parmēśur sī jō manukhī sarūp vich kudaratī atē sarīrk sīmāvān dē andar jī’uṇ vatīt karn la’ī is dharatī utē ā gi’ā sī.
Satgurū Yisū Masīh nē ‘Pitā’ atē ‘Putar’ dē śabadān dī varatōn manukh nū ‘dūr’ atē ‘nēṛē’ dē samānatāvān nū samajhā’uṇ la’ī kītī hai. Ih Satgurū Yisū Masīh atē usadē ik chēlē nāal hō’ī galabāat vich sapaśaṭ vikhā’ī dindā hai,
Filipus nē uh nū ākhi’ā, Prabhu jī Pitā dā sānū daraśaṇ karā tān sānū tripat ā’ū Yisū nē uh nū ākhi’ā, Filipus ainē chir tōn main tuhāḍē nāal hān ar kī tain mainū nahīn jāṇi’ā? Jin mainū vēkhi’ā ōn Pitā nū vēkhi’ā hai. Tū ki ākhadā hain bha’ī sānū Pitā dā daraśaṇ karā? Kī tū sat nahīn mandā jō main Pitā vich ar Pitā mērē vich hai? Ēh galān jihaṛī’ān main tuhānū ākhadā hān āap tōn nahīn ākhadā par Pitā mērē vich rahindi’ā āapṇē kam kardā hai mērī partīt karō ki main Pitā ar Pitā mērē vich hai, nahīn tān kamān hī dē kāran mērī partīt karō. (Yuhanā 14:8-11).
Is tar’hān, ik Sādhak jāaṇ laindā hai ki Parmēśur atē Satgurū Yisū Masīh ik han, atē dō vakhrī’ān pahichāaṇ nahīn han. Hālāṅki manukhī man la’ī ih samajhṇā thōṛā aukhā hō sakadā hai ki ih sambandh kivēn baṇi’ā rahindā hai, iha sapaśaṭ hai ki Sabad arathāat – Satgurū Yisū Masīh dharatī’ tē manukhī yatanān dē asaphal hōṇ tōn bā’ada hī ā’i’ā sī, “Hē Nānak! Kripā-driśaṭī vālā Prabhū jē uhanān nū baḵẖaś la’ē tān Satgurū [Satgurū Yisū Masīh] dē Sabad dī rāhīn us vich mila jāndē han” (Gurū Granth, Panā 645).[xvii] Huṇ ih sānū sāḍī dūjī mukh gal val lai jāndā hai ki isadā matalab ih nahīn hai ki uh punar janam dē gēṛē vich ā’i’ā sī, sagōn ih ki us dē sarab-śakatīmāan hōṇ dē kāran, uh āapṇē utē manukhī sarīr nū dhāran kardā hai (ṭhīk usē tar’hān jivēn kō’ī vi’akatī āapṇā kōṭ jān kamīz pahinadā hai), tān jō uh sāḍē la’ī ik ku’ārī kuṛī tōn janam lai kē sāḍē varagā hō jāvē,
“Vēkhō ku’ārī garabhaṇī hōvēgī atē Putr jaṇēgī, atē ōh us dā nāam Imānū’ēl rakhaṇagē. Jih dā arath iha hai – Parmēśur asāḍē sang”
Matī 1:23
Ik vāar phir ik ku’ārī kuṛī du’ārā bachē nū janam dēṇā kivēn sabhv hai? Satgurū Yisū Masīh du’ārā ditā javāb ih hai ki, “Ih manukh tōn aṇahōṇā hai par Parmēśur tōn sabhō kujh hō sakadā hai” (Matī 19:26), Ki’uṅki Parmēśur sarab-śakatīmāan hai, is la’ī uh kujh vī kar sakadā hai.
Ih Pitā dē kōl vāaps ā’uṇ dī sārī bujhārat nū sulajhā dindā hai. Manukh nē mūl Hukam dī ulaghaṇā karkē pāap vich ḍig gi’ā sī, jihaṛā Parmēśur nē usanū ditā sī, “Is la’ī jivēn ik manukh tōn pāap sansāar vich ā’i’ā atē pāap tōn maut ā’ī atē isē tarān maut sabhnān manukhān vich phailar ga’ī ēsa la’ī jō sabhnān nē pāap kītā” (Rōmī’ān 5:12). Manukh nē Parmēśur dī sangat atē is tar’hān āapṇē bēṭē hōṇ dē rutabē nū gu’ā li’ā sī. Pāap manukh dī zidagī nū luṭaṇ la’ī agē vadhi’ā atē us nū subhā’u tōn rōgī baṇā ditā (sansāar rōgī; nāam dārū) jivēn ki asīn utē vēkhi’ā hai. Uh unhān panj augaṇān dā ġulāam baṇ gi’ā jihaṛē usadē utē rāaj kardē han. Manukh dī sirajaṇā vēlē buri’ā’ī dī kō’ī maujūdgī nahīn sī, par manukh dī aṇa’āgi’ākārī tōn bā’ad buri’ā’ī usadē vich dākhal hō ga’ī atē is tar’hān usanē manukh nū jakaṛ li’ā. Is tar’hān, śurū vich manukh dā subhā’a bagair kisē bimārī tōn niradōś sī. Hālāṅki, bhriśaṭāchāar dī ih mēj Satgurū Yisū Masīh dē ā’uṇ tōn bā’ad vich ualaṭ ditī ga’ī hai,
“Atē us nē tuhānū jihaṛē āapṇē aparādhān atē āapṇē sarīr dī asunat dē kāran mō’ē hō’ē sā’ō uha dē nāal jivāli’ā ki’un jō us nē sāḍē sārē aparādh sānū māaf kītē atē us likhat nū jihaṛī hukamān karkē sāḍē ulaṭ atē sāḍē virudh sī us nē midh ditā atē uh nū salīb utē kilān nāal ṭhōk kē vichōn chuk suṭi’ā uh nē hakūmatān (burā’ī’ān) atē iḵẖati’ārān (bimārī’ā) nū āapṇē galōn lāah kē atē usē dē du’ārā ōhanān nū phatah kar kē khulamakhulā tamāśā baṇā’i’ā”
Kulusī’ān 2:13-15
Jis samēn Satgurū Yisū Masīh nē śakatī’ān hakūmatān (burā’ī’ān) atē iḵẖati’ārān (bimārī’ā) dā tamāśā baṇā’i’ā, usē samēn manukhtā Parmēśur dī sangat vich bahāal hō ga’ī. Manukh dē bēṭē atē bēṭī hōṇ dē rutabē nū bahāal kar ditā gi’ā. Satgurū Yisū Masīh nē unhān nū “Parmēśur dī santāan hōṇa dā adhikāar ditā” (Yūhanā 1:12). Is tar’hān uh huṇ har us śai dē vāars han jihaṛī Parmēśur dē kōl hai, “Atē jē bālak hān tān adhakārī vī hān, Parmēśur dē adhakārī atē Masīh dē nāal sān̄jhē adhakārī par tadē jē asīn uh dē nāal dukh jhalī’ē bha’ī uh dē nāal asīn vaḍi’ā’ē jā’ī’ē” (Rōmī’ān 8:17). Isadā matalab ih nahīn hai ki ih auguṇ us tōn dūr hō ga’ē han, par huṇ inhān auguṇān vich us utē rāaj karn dī kō’ī śakatī nahīn rahī, jad tak ki ik manukh āap unhān dē adhīn āapṇē nū nahīn kardā.
Manukhī bhāśā vich kahiṇā, huṇ Satgurū Yisū Masīh unhān dā vaḍā bharā hai, ki’uṅki
“Uh jihaṛā pavitar kardā hai atē ōh jihaṛē pavitar kītē jāndē han sabhē ik tōn hī han. Is karkē uh unhān nū Bharā ākhaṇ tōn nahīn śaramā’undā”
Ibarānī’ān 2:11
. Ih sānū huṇ bharam vich nā li’āvē. Granth Bā’ībal sapaśaṭ kardā hai ki ik vaḍē Bharā dā rūpak siraph us chīz dā varaṇan karn la’ī varati’ā gi’ā hai, jisanū manukhī man nahīn samajh sakadā. Par ithē ditī ga’ī bhāśā ik Sādhak nū ḍūghī rūhānī sōch val lai jāndī hai,
“Jih dē [Satgurū Yisū Masīh] la’ī sabhō kujh hai atē jih dē [Satgurū Yisū Masīh] rāhīn sabhō kujh hō’i’ā uh nū jōg sī bha’ī bahuti’ān putrān nū tēj vich li’ā’undi’ān unhān dē mukatī dēṇ vālē āgū nū dukhān dē du’ārā sapūran karē”
Ibarānī’ān 2:10
Jihaṛē lōk Parmēśur Pitā dī sangat vich vāaps ā’uṇā chāhundē han, jihaṛē āapṇē bēṭā jān bēṭī hōṇ dē rutabē nū muṛ prāapt karnā chāhundē han, unhān nū Satgurū Yisū Masīh varagē baṇan la’ī kihā jāndā hai, ki’uṅki pichānh chalaṇ la’ī uhō sāḍē li’ē namūnā hai, “Ki’un jō tusīn isē kāran sadē ga’ē is la’ī jō Masīh vī tuhāḍē namit tuhāḍē dukh jhal kē ik namūnā tuhāḍē la’ī chaḍ gi’ā bha’ī tusīn uh dī paiṛ utē turō…. ” (1 Pataras 2: 21-25). Jēkar Sachi’ā’ī dā ik Sādhak Granth Bā’ībal dē śabadān val kan nahīn lā’undā, tān usanū bahut nukasāan hundā hai, ki’uṅki,
“Hē Prabhū! Tū mērā Pi’u (dē thān) hain tū hī mērā Mān (dē thān) hai, tū mērā riśatēdāar hain tū hī mērā bharā hain. (Hē Prabhū! Jadōn) tū hī sabh thāvān tē mērā rākhā hain, tān kō’ī ḍar mainū pōh nahīn sakadā, kō’ī chintā mērē utē zōr nahīn pā sakadī?” [xviii]
Gurū Granth, Panā 103
[i] ਸਹਸ ਤਵ ਨੈਨ ਨਨ ਨੈਨ ਹਹਿ ਤੋਹਿ ਕਉ ਸਹਸ ਮੂਰਤਿ ਨਨਾ ਏਕ ਤੋੁਹੀ ॥
ਸਹਸ ਪਦ ਬਿਮਲ ਨਨ ਏਕ ਪਦ ਗੰਧ ਬਿਨੁ ਸਹਸ ਤਵ ਗੰਧ ਇਵ ਚਲਤ ਮੋਹੀ ॥੨॥
sahas tav nain nan nain heh tohi ka-o sahas moorat nanaa ayk tohee.
sahas pad bimal nan ayk pad ganDh bin sahas tav ganDh iv chalat mohee. ||2||
[ii] ਅਪੁਨੇ ਜੀਅ ਜੰਤ ਪ੍ਰਤਿਪਾਰੇ ॥ ਜਿਉ ਬਾਰਿਕ ਮਾਤਾ ਸੰਮਾਰੇ ॥
ਦੁਖ ਭੰਜਨ ਸੁਖ ਸਾਗਰ ਸੁਆਮੀ ਦੇਤ ਸਗਲ ਆਹਾਰੇ ਜੀਉ ॥੨॥ ਜਲਿ ਥਲਿ ਪੂਰਿ ਰਹਿਆ ਮਿਹਰਵਾਨਾ ॥
apunay jee-a jant partipaaray. ji-o baarik maataa sammaaray.
dukh bhanjan sukh saagar su-aamee dayt sagal aahaaray jee-o. ||2|| jal thal poor rahi-aa miharvaanaa.
[iii] ਨਾ ਤਿਸੁ ਮਾਤ ਪਿਤਾ ਸੁਤ ਬੰਧਪ ਨਾ ਤਿਸੁ ਕਾਮੁ ਨ ਨਾਰੀ ॥
naa tis maat pitaa sut banDhap naa tis kaam na naaree.
[iv] ਏਕੁ ਪਿਤਾ ਏਕਸ ਕੇ ਹਮ ਬਾਰਿਕ ਤੂ ਮੇਰਾ ਗੁਰ ਹਾਈ ॥
ayk pitaa aykas kay ham baarik too mayraa gur haa-ee.
[v] ਤੂੰ ਵਰਨਾ ਚਿਹਨਾ ਬਾਹਰਾ ॥ ਹਰਿ ਦਿਸਹਿ ਹਾਜਰੁ ਜਾਹਰਾ ॥
tooN varnaa chihnaa baahraa. har diseh haajar jaahraa.
[vi] ਸਭ ਕੋ ਮਾਤ ਪਿਤਾ ਪ੍ਰਤਿਪਾਲਕ ਜੀਅ ਪ੍ਰਾਨ ਸੁਖ ਸਾਗਰੁ ਰੇ ॥
sabh ko maat pitaa partipaalak jee-a paraan sukh saagar ray.
[vii] ਪਿਤਾ ਹਉ ਜਾਨਉ ਨਾਹੀ ਤੇਰੀ ਕਵਨ ਜੁਗਤਾ ॥
pitaa ha-o jaan-o naahee tayree kavan jugtaa.
[viii] ਭੂਲਹਿ ਚੂਕਹਿ ਬਾਰਿਕ ਤੂੰ ਹਰਿ ਪਿਤਾ ਮਾਇਆ ॥੧॥
bhooleh chookeh baarik tooN har pitaa maa-i-aa. ||1||
[ix] ਤਿਸੁ ਪਿਤਾ ਪਹਿ ਹਉ ਕਿਉ ਕਰਿ ਜਾਈ ॥
tis pitaa peh ha-o ki-o kar jaa-ee.
[x] ਪੰਚ ਸਤਾਵਹਿ ਦੂਤ ਕਵਨ ਬਿਧਿ ਮਾਰਣੇ ॥
panch sataaveh doot kavan biDh maarnay.
[xi] ਪੰਚ ਦੂਤ ਮੁਹਹਿ ਸੰਸਾਰਾ ॥ ਮਨਮੁਖ ਅੰਧੇ ਸੁਧਿ ਨ ਸਾਰਾ ॥
panch doot muheh sansaaraa.manmukh anDhay suDh na saaraa.
[xii] ਰਾਖੁ ਪਿਤਾ ਪ੍ਰਭ ਮੇਰੇ ॥
raakh pitaa parabh mayray.
[xiii] ਮੇਰਾ ਮਾਤ ਪਿਤਾ ਗੁਰੁ ਸਤਿਗੁਰੁ ਪੂਰਾ ਗੁਰ ਜਲ ਮਿਲਿ ਕਮਲੁ ਵਿਗਸੈ ਜੀਉ ॥੩॥
mayraa maat pitaa gur satgur pooraa gur jal mil kamal vigsai jee-o. ||3||
[xiv] ਸਤਿਗੁਰ ਮਿਲੇ ਤ ਮਾਰਗੁ ਦਿਖਾਇਆ ॥
satgur milay ta maarag dikhaa-i-aa.
[xv] ਕਰਿ ਕਿਰਪਾ ਅਪੁਨੇ ਕਰਿ ਰਾਖੇ ਮਾਤ ਪਿਤਾ ਜਿਉ ਪਾਲਾ ॥੧॥ ਰਹਾਉ ॥
kar kirpaa apunay kar raakhay maat pitaa ji-o paalaa. ||1|| rahaa-o.
[xvi] ਰਾਖਿ ਲੇਹੁ ਨਾਨਕੁ ਜਨੁ ਤੁਮਰਾ ਜਿਉ ਪਿਤਾ ਪੂਤ ਕਿਰਪਾਲਾ ॥੪॥੧॥
raakh layho naanak jan tumraa ji-o pitaa poot kirpaalaa. ||4||1||
[xvii] ਨਾਨਕ ਨਦਰੀ ਬਖਸਿ ਲੇਹਿ ਸਬਦੇ ਮੇਲਿ ਮਿਲਾਹਿ ॥੧॥
naanak nadree bakhas layhi sabday mayl milaahi. ||1||
[xviii] ਤੂੰ ਮੇਰਾ ਪਿਤਾ ਤੂੰਹੈ ਮੇਰਾ ਮਾਤਾ ॥ ਤੂੰ ਮੇਰਾ ਬੰਧਪੁ ਤੂੰ ਮੇਰਾ ਭਰਾਤਾ ॥ ਤੂੰ ਮੇਰਾ ਰਾਖਾ ਸਭਨੀ ਥਾਈ ਤਾ ਭਉ ਕੇਹਾ ਕਾੜਾ ਜੀਉ ॥੧॥
tooN mayraa pitaa tooNhai mayraa maataa. tooN mayraa banDhap tooN mayraa bharaataa.
tooN mayraa raakhaa sabhnee thaa-ee taa bha-o kayhaa kaarhaa jee-o. ||1||