Is sasāar vich jīvn kujh mārag daraśak sidhāntān dē utē adhārit mani’ā jāndā hai. Ih sidhānt ka’ī vāar guṇān vajōn jāṇē jāndē han. Ik vi’akatī bhāvēn kujh vī viśavāas ki’un nā kardā hōvē jān usadā pālaṇ kardā hōvē phir vī ih sidhānt hamēśā usadī jīvn śailī, gatīvidhī’ān atē vichārik ḍhān̄chē dē la’ī pardē dē pichē rahidē hō’ē kam kardē rahiṇagē. Isa la’ī, ih kihā jā sakadā hai ki bhāvēn ik vi’akatī nāsatik jān agi’ānavādī hī ki’un nā hōvē, tān vī uh āapṇē jīvn nū dharamvigi’āan, dāraśanik jān naitik guṇān dē adhāar tē hī chalāvēgā. Ik vi’akatī āapṇē āap nū ihanān guṇān tōn mukat nahīn kar sakadā ki’uṅki ih usadē vajūd dē vich adarūnī taur tē miladē han. Ik guṇ nū ‘kujh changā karn la’ī ādatan atē pakē subhā’ō vālā ik niśachā’ vajōn paribhāśat kītā jā sakadā hai. Kujh chitakān dā kahiṇā hai ki guṇ, man, dil atē vivahāar dī’ān bahut sārī’ān ādatān du’ārā pradaraśat kītē jāndē han. Nēkī nāal bharē hō’ē abhi’āas du’ārā guṇ vikasat kītē jā sakadē han.
Sasāar vich saiṅkaṛē guṇ miladē han atē vakh vakh falasaphē vālī’ān vichāradhārāvān dē vidavāan unhān nū vakh vakh śrēṇī’ān vich aḍ kardē han. Udāharaṇān vich śāmal han: Imānadārī, ni’ā’ō, himat varagē naitik jīvn nāal juṛē hō’ē guṇ. Hālāṅki dūjē guṇ dharam vigi’āan nāal sambandhit han jān viśavāas, kirapā, āśā, dāan varagē guṇ alaukik tat sabadhī chnitan dē nāal sambandhit han. Eh sūchī baṛī vaḍī hai, prantū phir vī ik vi’akatī uhanān vichōn ka’ī’ān dī varatōn kardē hō’i’ān āsānī nāal kisē dūjē vi’akatī dī jīvn vich vēkh sakadā hai. Sachi’ā’ī dī khōj karn vālē ik Sādhak (Sikh) nū patā hōṇā chāhīdā hai ki bhāvēn uh āapṇī jīvn vich bahut sārē guṇ vēkh sakadā hai par tān vī uhanān vichōn kujh kēval sarab śakatīmāan Parmēśur (Akāl Purakh) tōn hī sambandhit han jō inhān guṇān dā sirajanahāar Parmēśur hai.
“Hē Prabhū! Tērē bē’ant guṇ han, tērē guṇān dā at nahīn pai sakadā. Main tērē kitanē ku guṇ gā sakadā hān?.[i]
Gurū Granth, Panā 453
Is tōn ilāvā us kōl āapṇī marazī (Hukam) nāal anusāar kisē nū kisē vī tar’hān dē guṇ dēṇ dī pūrī manmarazī vālī śakatī vī hai. Ih ajihē guṇ han jihaṛē Parmēśur nāal sambandhit han atē jihaṛē ik Sādhak dē jīvn vich sadīvī jīvn li’ā’undē han. Uh anad (parm anad) lai ā’undē han atē ik Sādhak nū chuṭakārā (nadr – kirapā rāhīn) mukatī (chuṭakārā) dī ṭīsī’ tē lai jāndē han, “(Hē bhā’ī!) (Usa dī barakat nāal) main kīmatī manukhā janam (dī bāzī) jit li’ā hai, main muṛ ih bāzī nahīn hārāṅgā” (Gurū Granth, Panā 241).[ii]
Ik vārī jadōn, ik Sādhak unhān guṇān vichōn kisē ik nū vī prāapt kar laindā hai jihaṛā us nū sachē mālak (Satgurū) du’ārā ditā jāndā hai, tān uh Sachi’ā’ī dē ilākē (sachkhanḍ) vich dākhal hudā hai. Sikh Dharam vich ik Sādhak nū kihā jāndā hai ki uh ghaṭō ghaṭ inhān guṇān vichōn ik dī prāaptī la’ī Prabhu Parmēśur (Sāhib Prabhu) tōn bēnatī karē. Guṇ dī kamī sadīvī vichōṛē nū chaḍ hōr kujh nahīn li’āvēgī, “jinhān manukhān nē guṇ grahiṇ kar la’ē han, Parmātamā uhanān dē man vich sadā vasadā hai, par jinhān nē augaṇ vihājhē hō’ē han, uhanān nū kitē dūr vasadā jāapdā hai” (Gurū Granth, Panā 27).[iii] Sachi’ā’ī dē ik Sādhak (Sikh) nū din rāat aradāsān karn la’ī kihā jāndā hai tān jō us nū ghaṭō ghaṭ ik guṇ dī prāaptī hō jā’ē ki’uṅki ika Sādhak la’ī ik guṇ vī is gand nāal bharē hō’ē samudar (bhav sāgar) nū pāar karnā kāfī hai, “Hē Mālak-Prabhū! Jivēn tū tōradā hain, tivēn asīn turadē hān, tērē guṇān dā hōr bhēt main nahīn jāaṇdā?” (Gurū Granth, Panā 919).[iv]
Śrī Gurū Granth Sāhib vich ih vī kalapanā kītī ga’ī hai ki usadē guṇān dī giṇatī aṇagiṇat hai, “hē sabh tōn uchē, apāar atē bē’ant Mālak-Prabhū! Kō’ī bhī manukh tērē (sārē) guṇ nahīn jāaṇ sakadā?” (Gurū Granth, Panā 802).[v] Phir vī, ik Sādhak la’ī uhanān vichōn kisē ik nū vī jāaṇnā aukhā hai, “Hē Prabhū! Tērē anēkān guṇ han, mainū kisē ik dī bhī pūrī samajh nahīn hai” (Gurū Granth, Panā 596).[vi]
Isadā kāran ih hai ki,
“(ik pāsē jīv-isatrī) mūrakh hai anvāaṇ hai bhōlī hai tē guṇ-hīn hai (dūjē pāsē) Prabhū-patī apahunch hai tē bē’ant hai (ihō jihī jīv-isatrī dā Prabhū-patī nāal milāap kivēn hōvē?).[vii]
Gurū Granth, Panā 245
Tān vī, isa dē bāvajūd, ik Sādhak āapṇē Gurū (Sāhibu) dē guṇ labh sakadā hai,
“Apāar Prabhū dī sifati-sālāah vālē śabad dī barakat nāal uh jīv-isatrī pi’ārē Prabhū nū mil paindī hai, sadā us dē guṇ āapṇē hiradē vich sāmbh rakhadī hai, Prabhū dē guṇ us dē man vich ṭikē rahidē han”.[viii]
Gurū Granth, Panā 439
Isa la’ī, ih sapaśaṭ taur tē kihā jāndā hai ki ik Sādhak nū Satgurū nū labhṇā chāhīdā hai, “Hē mērī sōhaṇī jidē! Jā kē Gurū dī saran pa’ī rahu, Gurū Parmātamā dē guṇān dī das pāndā hai” (Gurū Granth, Panā 538),[ix] ki’un jō guṇān nū jāaṇ laiṇ tē hī ik Sādhak chuṭakārē nū prāapt karēgā, “Hē Prabhū! Jēhaṛī’ān jīv isatrī’ān jadōn tērē guṇ pachāaṇdī’ān han tadōn uh tērē nāal ḍūnghī sān̄jh pā laindī’ān han, uhanān dē hiradē vich guṇ ā ṭikadē han tē auguṇ uhanān dē adarōn dūr hō jāndē han” (Gurū Granth, Panā 436).[x] Śrī Gurū Granth Sāhib kahindā hai ki ih guṇ Satgurū du’ārā jāṇē jā sakadē han, “Sabad dē du’ārā, jihaṛā pūran Gurū dā adutī Sabad hai” (Gurū Granth, Panā 259).[xi] Satgurū du’ārā ditē jāaṇ vālā ik guṇ kirapā (nadir) atē isadē natījē hēṭha ditē ga’ē han,
“Jē Gurū mil pa’ē tāan Rab mil paindā hai, (sasāar-samudar tōn manukh) pāar lagh jāndā hai, (ithōn) tar kē baikunṭh vich jā apaṛadā hai, (dunī’ā vich) rahidē hō’i’ān (vikārān valōn us dā man) mari’ā rahindā hai, jē Gurū mil pa’ē tān uh nāam japaṇ dā subhā’u pakā dēndā hai, (phir man) dasīn pāsīn dauṛadā nahīn, panj kāmādikān tōn bachi’ā rahindā hai, (chnitā fikarān vich) jhur jhur kē nahīn khapadā, jē Gurū mil pa’ē tān manukh dē bōl miṭhē hō jāndē han, akath Prabhū dī’ān galān karn lag paindā hai, sarīr pavitar rahindā hai, (ki’uṅki phir ih sadā) nāam japadā hai, jē Gurū mil pa’ē tān manukh nū tinān bhavanān dī sūjh hō jāndī hai (bhāav, ih samajh ā jāndī hai ki Prabhū tinān bhavanān vich hī maujūd hai), uchī ātamak avasathā nāal jāaṇ-pachāaṇ hō jāndī hai, man Prabhū-charanān vich ṭiki’ā rahindā hai (har thān tōn) sadā sōbhā miladī hai, jē Gurū mil pa’ē tān manukh (dunī’ā vich rahindā hō’i’ā hī) sadā virakat rahindā hai, kisē dī nindā nahīn kardā, changē mandē sabh nāal pi’āar kardā hai. Gurū dē mili’ān hī mathē dē changē lēkh ughaṛadē han।5। Jē Gurū mil pa’ē tān sarīr (vikārān vich pai kē) chijadā nahīn (bhāav, manukh vikārān vich pravirat nahīn hudā, tē nā hī us dī sati’ā vi’arath jāndī hai); uchī jāat ādik dē māaṇ vālē manukh Gurū śaran ā’ē badē utē dabā’u nahīn pā sakadē, jivēn ki uh dēhurā Nāam Dēv val part gi’ā sī jis vichōn us nū dhakē pa’ē san; Gurū dī śaran pa’ē ġarīb nū Rab āap bahuṛadā hai jivēn ki Nāam Dēv dī kulī baṇī sī; Rab āap sahā’ī hudā hai jivēn ki bādaśāah dē ḍarāvē dēṇ tē manjā dari’ā vichōn kaḍhā ditā, jē Gurū mil pa’ē tān aṭhāhaṭh tīrathān dā iśanāan hō gi’ā (jāṇō), sarīr utē chakar lag ga’ē samajhō (jivēn bairāgī Du’ārakā jā kē lā’undē han), bārān hī Siv-ligān dī pūjā hō ga’ī jāṇō; us manukh la’ī sārē zahir bhī miṭhē phal baṇ jāndē han, jē Gurū mil pa’ē tān dil dē sansē miṭ jāndē han, jamān tōn (hī) ḵẖalāsī hō jāndī hai, sasāar-samudar tōn manukh pāar lagh jāndā hai, janam maran tōn bach jāndā hai” (Gurū Granth, Panā 1166).[xii]
Sakhēpa vich, usadē guṇ inē ji’ādā han ki kō’ī vī unhān nū āapṇī yōgatā, changē kamān (karmān) dī karnī dē kāran jān falasaphī sōch tōn nahīn jāaṇ sakadā. Isadā sabhanān tōn vaḍā kāran ih hai ki ik Sādhak ayōg hai atē ithōn tīkur ki usanū ik pāpī vī kihā jāndā hai atē is la’ī uh uhanān nū labhṇ vich ayōg hai, phir vī Sādhak nū kihā jāndā hai ki uh usadē guṇān vichōn ghaṭō ghaṭ ik nū tān prāapt karē jihaṛā ki usadē la’ī mukatī nū li’āvē jān usanū dūjē pāsē Sachi’ā’ī dē ilākē (sach-khanḍ) vich pāar karā dēvē, “jis Gurū pāsōn main us Parmātamā dī sūjh-būjh hāsal kītī hai jēhaṛā kadē ghaṭdā vadhadā nahīn” (Gurū Granth, Panā 239).[xiii] Uh Satgurū jān Vāhegurū dē Sabad nāal is guṇ nū prāapt kar sakadā hai. Ih sānū inhān praśanān nū puchaṇ la’ī prērit kardā hai ki ki’un ik Sādhak usadē guṇ (guṇān) nū labhṇ dē yōg nahīn hudā bhāvēn uh changē karm hī ki’un nā karē. Ik Sādhak nū usadē guṇ (guṇān) dī khōj karn dī lōṛ ki’un paindī hai jān ajihā Satgurū jān Parmēśur dā Sabad kithē hai, jihaṛā āapṇī jōt nū usadē jīvn dē vich baṇē hō’ē hanērē nū dūr karn la’ī prakāsit kar sakadā hai? Inhān jīvn-dēṇ vālē praśanān dē utar nū labhṇ la’ī sānū Granth Bā’ībal val muṛan dī lōṛ hai.
Granth Bā’ībal kahindā hai ki, “ki’uṅki sabhanān nē pāap kītā atē Parmēśur dē partāap tōn rahi ga’ē han” (Rōmī’ān 3:23). Isa la’ī, “dharatī utē ajihā sachi’āra ādamī tān kō’ī nahīn, jō bhali’ā’ī hī karē atē pāap nā karē”
Upadēśaka dī pōthī 7:20
Granth Bā’ībal vich dasē ga’ē sādhakān āapṇī tarasayōg avasathā dē bārē vich sapaśaṭ han isē la’ī unhān vichōn ik Satgurū Yisū Masīh nū kujh is tar’hān kahindā hai, “Prabhu jī main is jōg nahīn jō tū mērī chat dē hēṭh āvēn par nirā bachan hī kar tān mērā naukar changā hō jā’ū” (Matī 8:8).
Ki’uṅki uh jāaṇandē san ki unhān vichōn kujh vī changā nahīn nikaladā, “main jāaṇandā tān hān bha’ī mērē andar arathāat mērē sarīr dē andar kō’ī bhalī gal hai nahīn. Irādā karnā tān mērē andar hai par bhalā karnā hai nahīn” (Rōmī’ān 7:18). Isa la’ī unhān du’ārā changē kamān dī kamā’ī karnī, tīrath asathānān’ tē jāṇā, aṇagiṇat sarōvarān vich rasamī iśanānān nū laiṇā, unhān pavitar Gurū’ān kōlōn rahim dī mang karnā jinhān nū lōkī ughē mandē han, pīrān fakīrān dī’ān kabarān’tē mathā ṭēkaṇā, atē is tar’hān dē hōr sārē kam vi’arath kōśisān han. Uha āapṇē manān vich gahirā’ī vich jāaṇdē han ki ih kam vi’arath ki’un han ki,
“sāḍē sabh dharam palīt kapaṛē varagē han”
Yasāyāah 64:6
Isē la’ī unhān nē vārī vārī pukāri’ā hai ki,
“Jūfē nāal mainū pāak kar tān main śudh hō jāvāṅgā, mainū dhō, tān main baraph nālōn vī chiṭā hō jāvāṅgā”
Zabūr 51:7
Isadē nāal hī unhān nē hōr vī kujh kihā hai ki,
“Parmēśur dā balīdāan ṭuṭā hō’i’ā ātamā hai, hē Parmēśur, ṭuṭē atē ājiz dil nū tū tuch nā jāṇēṅgā”
Zabūrān dī pōthī 51:17
Āapṇī ayōgatā nū jāaṇdē hō’i’ān Granth Bā’ībal vich sarab śakatīmāan Parmēśur (Vāhegurū) dē ik hōr bhagat nē āapṇē mitarān nāal galabāat kardi’ān kujh injh kihā hai ki,
“Bhalā tū khōj nāal Parmēśur nū labh sakadā, yā Sarab Sakatīmāan nū sapūrnantā’ī tīk pā sakadā hai?”
Ayūb 11:7
Sādhakān nē āapṇē jīvn vich hī samajh li’ā sī ki kō’ī vī us nū samajh nahīn sakadā hai jadōn tīkur ki Parmēśur āap hī āapṇē āap nū unhān utē pragaṭ nahīn kar didā hai, “Vāh, Parmēśur dā dhan atē budh atē gi’āan kēḍā ḍūghā hai! Uha dē ni’ā’un kēḍē aṇa labh han atē uh dē rāah kēḍē bēkhōj han” (Rōmī’ān 11:33). Āapṇē vichāar vaṭāndarē vich unhān nē sakhēp vich kujh injh kihā hai ki, “Bhalā tū khōj nāal Parmēśur nū labh sakadā, yā Sarab Sakatīmāan nū sapūrantā’ī tīk pā sakadā hai? Uh akāaś tōn uchā hai, tū kī kar sakadā hain, uh patāal tōn ḍunghā hai, tū kī jāaṇ sakadā hai? Uh dā nāap prithavī tōn lamā, atē sāgar tōn chauṛā hai” (Ayūb 11:7-9). Isē kāran uh pukāran lagē Parmēśur āap hī unhān utē āapṇē rahas nū zāhar karēgā, “Mainū āapṇā tēj vikhā’īn” (Kūch 33:18), Satgurū Yisū Masīh dē ik hōr bhagat dē śabadān utē vichāar karō, “Prabhu jī Pitā dā sānū daraśaṇ karā tān sānū tripat ā’ū” (Yūhanā 14:8).
Uh agē hōr vī bahut kujh jāaṇdē san ki Parmēśur unhān dī samajh tōn parē achambhē bhari’ā kam kardā hai, “jihaṛā vaḍē vaḍē dē athāh kam atē aṇagiṇat acharaj kardā hai” (Ayūb 5:9), Ki’uṅki usadē kōl usadē pi’ārē lōkān la’ī gahirē vichāar han, “Hē Yahōvāh, tērē kam kinē vaḍē han! Tērē khi’āl bahut hī ḍūnghē han” (Zabūr 92:5). Ik niśachit had tīkur, uh āapṇī samajh vich sahī san ki Parmēśur āap hī uhanān nū bachā lavēgā, Parmēśur āap uhanān nū pāar karēgā, Parmēśur āap hī rāah nū zāhar karēgā. Ki’uṅki uhanān nū yakīn sī ki Parmēśur dubārā kujh asādhāraṇ jihā kamā karēgā ki’uṅki uh āapṇē āap dē khi’ālān, vichārān, kamān, ḍhagān atē jīvn tōn isadē yōg nahīn san atē Parmēśur nē ajihā kītā vī,
“Parmēśur nē jin pichali’ān sami’ān vich Nabī’ān dē rāhīn sāḍē vaḍi’ān nāal ka’ī’ān hisi’ān vich atē ka’ī tarān nāal gal kītī sī inhān dinān dē at vich sāḍē nāal putr dē rāhīn gal kītī jih nū uh nē sabhanān vasatān dā vāars baṇā’i’ā atē ōsē dē vasīlē uh nē jahāan vī rachē uh us dē tēj dā pirat bimb atē us dī zāat dā nakaś hō kē āapṇē samarathā dē bachan nāal sabhanān vasatān nū samhāal kē ar pāpān nū sāaf kar kē parm dhāam vich Srī Vāhegurū dē sajē pāsē birājamāan hō’i’ā”
Ibarānī 1:1-3
Ik vāar, Satgurū Yisū Masīh nē āapṇē pichānh chalaṇ vali’ān nāal is tarīkē nāal gal kītī,
“Rāah atē Sachi’ā’ī atē jī’uṇ main hān. Kō’ī mērē vasīlē binā Pitā dē kōl nahīn ā’undā jē tusīn mainū jāaṇdē tān mērē Pitā nū bhī jāaṇdē. Ēdōn agē tusīn uh nū jāaṇdē atē uh nū vēkh li’ā hai”
Yūhanā 14:6-7
Kisē hōr vēlē usanē kujh injh kihā,
“Hē dharamī Pitā, jagat nē tainū nahīn jāṇi’ā par main tainū jāṇi’ā atē ēhanān nē jāṇi’ā bha’ī tain mainū ghali’ā ar main tērā nāam ēhanān utē pargaṭ kītā atē pargaṭ karāṅgā tān jis prēm nāal tain mainū pi’āar kītā sō’ī ōhanān vich hōvē atē main ōhanān vich hōvān”
Yūhanā 17:25-26
Uh kāran ih hai ki ki’un Satgurū Yisū Masīh lōkān (sagatān) nū Parmēśur (Vāhegurū) tōn jāṇū karā’uṇ dē yōg hō’i’ā ki’uṅki usanē āapṇē nāal Parmēśur dē guṇ jivēn ki chānaṇ, Sachi’ā’ī, kirapā, da’i’ā, śāntī, anad, bhali’ā’ī atē hōr bahut sārē guṇān nū lai kē ā’i’ā sī, “Sabad (Satgurū Yisū Masīh) dēha dhārī hō’i’ā atē kirapā atē Sachi’ā’ī nāal bharapūr hō kē sāḍē vich vāas kītā atē asān us dā (Satgurū Yisū Masīh) tēj Pitā dē ikalautē dē tēj varagā ḍiṭhā” (Yūhanā 1:14), Jihaṛā kirapā atē Sachi’ā’ī vich bharapūr hō kē Pitā valōn ā’i’ā sī.
Ih kirapā (nadir, mēhar) jisanū asīn Srī Gurū Granth Sāhib vich pahilān hī vēkh chukē hāan Satguru Yisū Masīh du’ārā uhanān sāri’ān la’ī upalabadha hai, jihaṛē usanū jīvn mukatā hōṇ la’ī savīkār kardē han.
“Ki’un jō tusīn kirapā tōn nihachā dē rāhīn bachā’ē ga’ē atē iha tuhāḍī valōn nahīn, ih Parmēśur dī baḵẖaśīś hai, ih karnī’ān tōn nahīn ajihā nā hōvē bha’ī kō’ī ghumaḍa karē”
Afasī’ān 2:8-9
“Jadōn asīn aparādhān dē kāran muradē hī sān tadōn sānū Masīh dē nāal jivāli’ā (kirapā tōn hī tusīn bachā’ē ga’ē hō)”
Afasī’ān 2:5
“Hē mērē pi’ārē bharāvōn, tusīn dhōkhā nā khā’ō, harēk changā dāan atē harēk pūran dāat utāhān tōn hai atē jōtā dē Pitā valōn utar ā’undī hai jih dē vich nā badal atē nā uh parchāvān hō sakadā jihaṛā ghumaṇ nāal paindā hai”
Yākūb 1:16-17
Ki’uṅki mukatī jān chuṭakārā Iśurī kam hai, “tū tān balīdāan nāal parsan nahīn hudā, nahīn tān main uh didā, hōm balī (Sādhak dā karm kāṇḍī jīvn) tōn tū khuś nahīn hudā” (Zabūrān dī pōthī 51:16), Is la’ī ikō ik sambhav tarīkā ih hai ki ik Sādhak āapṇā bachā’u Satgurū Yisū Masīh dī bachā’uṇ vālī kirapā vich bharōsā kardē hō’ē karē, “Parmēśur dā kam ih hai ki jis nū un bhēji’ā hai us utē tusīn nihachā karō” (Yūhanā 6:29).
Jē kō’ī Sādhak ajihā nahīn kardā hai tān mukatī dē nāal-nāal hī uh us parm anad nū gu’ā dēvēgā jihaṛā is dharatī dē utē rahidi’ān hō’ē sadīvī jīvn dē achambhē nū li’ā’undā hai, ki’uṅki kihā gi’ā hai ki acabhā tān Satgurū kōl hī rahindā hai, “hē mērē Satgurū! Main tērē guṇ kīh kīh dasān? Jadōn Gurū bōladā hai, tān main asacharaj nāal bhar jāndā hai” (Gurū Granth, Panā 167). [xiv] Ihō in bin Satgurū Yisū Masīh dē nāal vāapri’ā sī, “lōk hairāan hō ga’ē atē puchi’ā, ‘bin paṛē ih nū vidi’ā kithōn ā’ī hai?'” (Yūhanā 7:15) Atē unhān dē nāal vī ajihā hī vāapri’ā jihaṛē usadē pichānh chaladē san,
“jān unhān nē Pataras atē Yūhanā dī dalērī vēkhī atē jāṇi’ā jō uh vidavāan nahīn sagōn āam vichōn han tān acharaj mani’ā. Phēr ōhanān nū pachāṇi’ā bha’ī ēh Yisū dē nāal rahē san”
Rasūlān dē kartab 4:13
Isa la’ī, ik Sādhak la’ī ih lābhadā’ik hai ki uh Satgurū Yisū Masīh dē kōl āvē atē us kōlōn parm anad dē acharaj nū prāapt karē,
“Hē Yahōvāh, mērē Parmēśur, tērē acharaj kam jihaṛē tain kītē bahut sārē han, nālē tērē upā’ō jihaṛē sāḍē la’ī han, tērā śarīk kō’ī nahīn hai! Jē main unhān nū khōl’h kē dasān, tān ōh lēkhi’ōn bāhar han”
Zabūr 40:5
[i] ਬੇਅੰਤਾ ਬੇਅੰਤ ਗੁਣ ਤੇਰੇ ਕੇਤਕ ਗਾਵਾ ਰਾਮ ॥
bay-antaa bay-ant gun tayray kaytak gaavaa raam.
[ii]ਮੈ ਜੀਤਿਓ ਜਨਮੁ ਅਪਾਰੁ ਬਹੁਰਿ ਨ ਹਾਰੀਆ ॥੬॥
mai jeeti-o janam apaar bahur na haaree-aa. ||6||
[iii] ਜਿਨ ਗੁਣ ਤਿਨ ਸਦ ਮਨਿ ਵਸੈ ਅਉਗੁਣਵੰਤਿਆ ਦੂਰਿ ॥
jin gun tin sad man vasai a-ugunvanti-aa door.
[iv] ਜਿਉ ਤੂ ਚਲਾਇਹਿ ਤਿਵ ਚਲਹ ਸੁਆਮੀ ਹੋਰੁ ਕਿਆ ਜਾਣਾ ਗੁਣ ਤੇਰੇ ॥
ji-o too chalaa-ihi tiv chalah su-aamee hor ki-aa jaanaa gun tayray.
[v] ਊਚ ਅਪਾਰ ਬੇਅੰਤ ਸੁਆਮੀ ਕਉਣੁ ਜਾਣੈ ਗੁਣ ਤੇਰੇ ॥
ooch apaar bay-ant su-aamee ka-un jaanai gun tayray.
[vi] ਤੇਰੇ ਗੁਣ ਬਹੁਤੇ ਮੈ ਏਕੁ ਨ ਜਾਣਿਆ ਮੈ ਮੂਰਖ ਕਿਛੁ ਦੀਜੈ ॥
tayray gun bahutay mai ayk na jaani-aa mai moorakh kichh deejai.
[vii] ਮੁੰਧ ਇਆਣੀ ਭੋਲੀ ਨਿਗੁਣੀਆ ਜੀਉ ਪਿਰੁ ਅਗਮ ਅਪਾਰਾ ॥
munDh i-aanee bholee nigunee-aa jee-o pir agam apaaraa.
[viii] ਸਬਦਿ ਅਪਾਰੇ ਮਿਲੇ ਪਿਆਰੇ ਸਦਾ ਗੁਣ ਸਾਰੇ ਮਨਿ ਵਸੇ ॥
sabad apaaray milay pi-aaray sadaa gun saaray man vasay.
[ix] ਸਤਿਗੁਰ ਸਰਣੀ ਜਾਇ ਪਉ ਮੇਰੀ ਜਿੰਦੁੜੀਏ ਗੁਣ ਦਸੇ ਹਰਿ ਪ੍ਰਭ ਕੇਰੇ ਰਾਮ ॥
satgur sarnee jaa-ay pa-o mayree jindurhee-ay gun dasay har parabh kayray raam.
[x] ਤਉ ਗੁਣ ਪਛਾਣਹਿ ਤਾ ਪ੍ਰਭੁ ਜਾਣਹਿ ਗੁਣਹ ਵਸਿ ਅਵਗਣ ਨਸੈ ॥
ta-o gun pachhaaneh taa parabh jaaneh gunah vas avgan nasai.
[xi] ਗੁਰ ਪੂਰੇ ਕੈ ਸਬਦਿ ਅਪਾਰਾ ॥
gur pooray kai sabad apaaraa.
[xii] ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਮਿਲੈ ਮੁਰਾਰਿ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਉਤਰੈ ਪਾਰਿ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਬੈਕੁੰਠ ਤਰੈ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਜੀਵਤ ਮਰੈ ॥੧॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਨਾਮੁ ਦ੍ਰਿੜਾਵੈ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਅੰਮ੍ਰਿਤ ਬਾਨੀ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਅੰਮ੍ਰਿਤ ਦੇਹ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਸੀਸੁ ਅਕਾਸਿ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਛਾਪਰਿ ਛਾਈ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਅਠਸਠਿ ਨਾਇਆ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤਨਿ ਚਕ੍ਰ ਲਗਾਇਆ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਦੁਆਦਸ ਸੇਵਾ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਸੰਸਾ ਟੂਟੈ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਜਮ ਤੇ ਛੂਟੈ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਭਉਜਲ ਤਰੈ ॥ ਜਉ ਗੁਰਦੇਉ ਤ ਜਨਮਿ ਨ ਮਰੈ ॥੮॥
ja-o gurday-o ta milai muraar. ja-o gurday-o ta utrai paar. ja-o gurday-o ta baikunth tarai. ja-o gurday-o ta jeevat marai. ||1|| ja-o gurday-o ta amrit baanee. ja-o gurday-o ta amrit dayh. ja-o gurday-o ta sees akaas. ja-o gurday-o ta chhaapar chhaa-ee. ja-o gurday-o ta athsath naa-i-aa. ja-o gurday-o tan chakar lagaa-i-aa. ja-o gurday-o ta du-aadas sayvaa. ja-o gurday-o ta sansaa tootai. ja-o gurday-o ta jam tay chhootai. ja-o gurday-o ta bha-ojal tarai. ja-o gurday-o ta janam na marai. ||8||
[xiii] ਜਿਸੁ ਗੁਰ ਤੇ ਅਕਲ ਗਤਿ ਜਾਣੀ ॥੪॥
jis gur tay akal gat jaanee. ||4||
[xiv] ਤੁਮਰੇ ਗੁਣ ਕਿਆ ਕਹਾ ਮੇਰੇ ਸਤਿਗੁਰਾ ਜਬ ਗੁਰੁ ਬੋਲਹ ਤਬ ਬਿਸਮੁ ਹੋਇ ਜਾਇ ॥
tumray gun ki-aa kahaa mayray satiguraa jab gur bolah tab bisam ho-ay jaa-ay.